Augustova (Augustów)
Rakstos pirmoreiz minēta 1496. gadā, bet pilsētas tiesības 1557. gadā tai piešķīra Sigismunds II Augusts, no kura arī pilsētas nosaukums. Līdz Ļubļinas ūnijai 1596. gadā pilsēta ietilpa Lietuvas lielkņazistē, bet vēlāk — Polijā, kaut arī pilsētas kapi bija Lietuvas lielkņazistes teritorijā. 1795. gadā Augustovu anektēja Prūsija, bet no 1807. gada tā bija Varšavas hercogistes, bet vēlāk — Polijas karalistes (Krievijas) sastāvā.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada februārī šeit notika Otrā Mazūrijas ezeru kauja, kurā piedalījās Krievijas impērijas armijas XX. korpuss, kurā dienēja vairāk kā 10 000 latviešu, kaujas pilsētas apkārtnē notika arī poļu-lietuviešu kara laikā 1920. gadā. 2. pasaules kara laikā pilsētu vispirms ieņēma padomju karaspēks, tomēr pēc kara, atšķirībā no citām Polijas austrumu teritorijām, tā tika atdota Polijai. 1945. gada jūnijā apkārtnes mežos (arī tuvējā Lietuvā) NKVD un poļu varas iestādes veica liela mēroga Armia Krajowa kaujinieku tvarstīšanas operāciju. Tika apcietināti apmēram 2000 poļu kaujinieku.
ASV matemātiķa Emīla Leona Posta (Emil Leon Post, 1897—1954) dzimtā pilsēta.
1970. gadā Augustova tika oficiāli atzīta par kūrortpilsētu.
2007. gadā, sakarā ar Via Baltica Augustovas apvedceļa izbūvi (ceļš gāja cauri pilsētas centram), izcēlās konflikts starp Polijas valdību un Eiropas Komisiju. EK un vairākas ekoloģiskās organizācijas uzskatīja, ka jaubūvējamais autoceļš izjauks ekoloģisko līdzsvaru Rospudas upes ielejā — aizsargājamā dabas teritorijā un iecienītā ūdenstūrisma maršrutā. 2009. gadā Polijas valdība paziņoja, ka ceļš tiks būvēts apejot aizsargājamo upes ieleju.
Ģeogrāfiskā karte - Augustova (Augustów)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Polija
Polijas karogs |
Pirmo Polijas valsti izveidoja poļānu kņazs Meško, kurš 966. gadā pieņēma kristietību, viņa dēls Boļeslavs 1025. gadā kronēja sevi par Polijas karali. 1569. gadā Polijas karaliste apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti un izveidoja Polijas-Lietuvas ūniju. Šī savienība izjuka 1795. gadā, un Polija tika sadalīta starp Krieviju, Prūsiju un Austriju. 1918. gadā pēc Pirmā pasaules kara Polija atguva neatkarību, bet to atkal zaudēja Otrajā pasaules karā, kad Poliju okupēja nacistiskā Vācija un Padomju Savienība. 1944. gadā Polijā tika atjaunota neatkarība, bet izveidotā Polijas Tautas Republika bija sociālistiska Padomju Savienības satelītvalsts, kurā valdīja komunistiskā partija. 1980. gadā Polijā aizsākās Austrumeiropas atbrīvošanās no komunistu varas un 1989. gadā šeit notika pirmās brīvās vēlēšanas pēckara gados, valsti neoficiāli sāka dēvēt par "Trešo Polijas Republiku".
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
PLN | Zlots (Polish złoty) | zÅ‚ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
PL | Poļu valoda (Polish language) |